Ja ir kādas sacensības, kurās sapņo kaut reizi piedalīties kāds robotu būvētājs, tad tās noteikti ir ievērojamās sacīkstes RobotChallenge. Šeit pulcējas spēcīgākie robotu būvē no visas pasaules, tāpēc nav brīnums, ka tur būt un visu redzēt pašu acīm, ir liela laime. Latviju šeit godam pārstāvēja Robotu Skolas entuziasti Matīss Buks, Armands Upenieks, Aleksandrs Tikačovs, Toms Bergfelds un Uģis Bergfelds, un daži no dalībniekiem arī padalījās iespaidos.
Uz Ķīnu latvieši rūpīgi sapakotus līdzi ņēma 15 dažādus sacensībām sagatavotus robotus – 10 roboti Mini Sumo kategorijai, divi roboti Micro Sumo un pa vienam robotam Nano Sumo, Lego Sumo un Radiovadāmo dronu kategorijās. Par to, kādas vietas sarūpētie roboti izcīnīja, var izlasīt šeit, bet turpinājumā spilgtākās atmiņas par piedzīvoto.
Uģis Bergfelds, kas ir ļoti pieredzējis robotikā un pabijis vairākos čempionātos, atzina, ka dalība šādā pasākumā noteikti ir liels pagodinājums, taču tas, kā viss notiek Pekinā un citviet Eiropā, ir kontrastiem piepildīti. Ja sacensības Eiropā visai kuplā skaitā vēro arī apmeklētāji, kuriem varbūt nemaz nav nekādas pieredzes robotu būvē, tad Pekinā ko tādu novērot nevarēja – skatītāji bija tikai dalībnieki. Taču arī par sacensībām kopumā jāsaka, ka vietas maiņa (savulaik čempionāts notika Vīnē) ietekmējusi sacensību norisi – mainījušās prioritātes, organizētība un dažādas nianses, par kurām vairāk sapratīs vien dalībnieki, taču tas nemazina vēlmi šeit atkal un atkal atgriezties, atzīst Uģis. Pozitīvais šajā visā tomēr ir fakts, ka dalībniekiem ir iespēja cīnīties ar ļoti spēcīgiem konkurentiem, kas ikdienā varbūt nav sastopami kaimiņzemēs vai pašmāju rīkotajās sacensībās. Tāpēc Uģis uzsver, ka tā ir liela laime un gods sacensties ar tik spēcīgiem pretiniekiem, turklāt tas ir ļoti interesanti.
Turpinot Uģa domu, arī Armands Upenieks, kam ir liela pieredze un vairākas godalgas robotu sacensībās, atzina, ka lielākais ieguvums šāda mēroga pasākumā ir jaunas vēsmas. Ja kādreiz bija skaidrs, ka robotu var būvēt tikai tā un ne citādi, tad esot šādās sacensībās, pierādījies, ka var arī citādi, turklāt rezultāts ir visai labs! Armands secinājis, ka Pekinā piedzīvotais viennozīmīgi mainījis priekšstatus par citādāku robotu būves tehniku un pat lauzis dažus stereotipus. Robotu būvētāji atzīst, ka vēl viena vērtīga atziņa ir – nav iespējams uzbūvēt vienu izcilu robotu. Ir jābūvē vairāki, lai arī rodas lielākas iespējas cīnīties par godalgām. Armands smejot stāsta, ka cik vien bieži nav redzēts un arī pats piedzīvojis, ka robots, uz kuru liktas lielas cerības, beigās paliek sliktākās vietās, nekā tie, uz kuriem nemaz netika liktas likmes. Domugraudus papildina arī jaunais censonis Toms Bergfelds, kurš secinājis, ka liela loma ir arī veiksmes faktoram. Protams, viss atkarīgs arī no tā, cik labi sagatavojies esi, taču veiksmei arī jāstāv klāt, it īpaši šāda mēroga čempionātos. Toms smīnot saka, ka vēl tomēr jācenšas gatavoties sacensībām laicīgāk, ko arī centīsies turpmāk ievērot.
Jebkuram skaidrs, ka arī videi ir liela ietekme, tāpēc vaicājot latviešu pārstāvjiem par īpatnībām, kas varbūt piedzīvotas šajā čempionātā, puiši atzīst, ka to bijis daudz. Apgrūtinoši dalībniekiem piedalīties šajās sacensībās kaut vai valodas dēļ, jo nebūt nav tā, ka organizatori, tiesneši un dalībnieki kaut tuvu izcilībai pārvaldītu angļu valodu. Robotu Skolas pārstāvji ar smīnu sejā stāsta, ka ļoti bieži pazuduši tulkojumā, diskutējot ar tiesnešiem, tā arī netiekot skaidrībā par katra sacīto. Grandiozā čempionāta organizēšanā gan kolektīvs varot mācīties no Latvijas, Lietuvas un pat Igaunijas, jo dažbrīd dalībniekiem bijusi sajūta, ka vietējie nemaz neapjauš, kāds pasākums tiek organizēts. Ja Latvijā dažādās sacensībās pietrūkst tehniskais aprīkojums, tad Pekinā tas viss bijis, tikai neticis pienācīgi izmantots, un tieši uz to noraudzīties Latvijas pārstāvjiem bijis visgrūtāk. Bet tas nekas, toties mēs zinām, uz ko tiekties, secina Pekinā piedzīvojumus smēlušies dalībnieki – Uģis, Armands un Toms.
Dalībnieki uzsver, ka ne tikai uzvaru dēļ ir vērts doties uz šādām sacensībām. RobotChallenge noteikti ir arī ļoti vērtīga kontaktu dibināšānas vieta, jo Latvijas dalībnieki iepazinušies ar robotu būves entuziastiem no dažādām pasaules malām. Šoreiz par Robotu Skolas aktivitātēm īpaši lielu interesi izrādījušas, piemēram, Ekvadoras Tehniskās universitātes komandas, tāpat arī Latvijas vēstniecības pārstāvji Pekinā bija ļoti aizrautīgi līdzjutēji.
